Kādas ir dabīgās antibiotikas?

Dabiskās antibiotikas, piemēram, medicīniskais medus un ehinācija, var palīdzēt cīnīties ar bakteriālām infekcijām, jo tās satur vielas ar pretmikrobu īpašībām.

Dažos gadījumos dabisko antibiotiku lietošanai ir zinātnisks pamatojums, taču ir nepieciešami papildu pētījumi. Vienmēr ir svarīgi vērsties pie veselības aprūpes speciālista, lai diagnosticētu un ārstētu urīnceļu infekcijas (UCI) un citas saslimšanas.

1. Medus

Medicīniskais medus apkaro infekcijas, palīdz veidot aizsargbarjeru un mitrina brūces. Medus satur vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas un citus savienojumus ar labvēlīgu ietekmi uz veselību.

Medicīniskā medus produktiem, piemēram, Manukas medum, piemīt ievērojama antibakteriāla iedarbība. Medicīnā medu var izmantot, lai ārstētu:

• pēcoperācijas brūces;
• ādas slimības, čūlas, apdegumus un nekrozi (audu atmiršanu);
• acu slimības;
• mutes gļotādas problēmas.

Terapeitiskais ieguvums ir tieši neapstrādātam medum; karsēts vai vārīts medus nenodrošina tādu pašu antibakteriālo iedarbību.

Ir nepieciešami papildu pētījumi, lai saprastu, kādi medus veidi un koncentrācijas varētu būt efektīvi konkrēta veida brūcei vai infekcijai un kā tā potenciālo izmantošanu ietekmē tādi faktori kā audzēšanas apstākļi vai piesārņojums.

Esiet piesardzīgi ar medu: Bērniem, kas jaunāki par 12 mēnešiem, nekādā gadījumā nedrīkst dot medu, jo pastāv botulisma risks. Pirms medus ziešanas uz brūces, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu.

Antibiotikas var lietot bakteriālu infekciju ārstēšanai, taču tās nav noderīgas vīrusu infekciju, piemēram, gripas vai saaukstēšanās, gadījumā.

2. Ķiploki

Ķiplokos ir vairākas aktīvās vielas ar antibakteriālu iedarbību. Pie tādām pieder, piemēram, alicīns, ahoēns un alilsulfīds. Pētnieki ir pētījuši ķiplokus dažādās formās, ieskaitot pulverus, pastas, eļļas un ekstraktus. Ir skaidrs, ka ķiplokiem piemīt antibiotiskas īpašības un tie parasti ir droši lietošanai.

Laboratorijas pētījumi liecina, ka ķiploku produkti var efektīvi apkarot:

• Klebsiella pneumoniae;
• Eshcerichia coli (E. coli);
• Staphylococcus aureus (S. aureus).

Pētījumi liecina, ka ķiploki var palīdzēt ārstēt noteiktas bakteriālas ausu infekcijas. Tomēr pētnieki vēl nav vienojušies par devām vai labāko veidu, kā lietot ķiplokus kā antibiotiku aizstājēju.

Jūs varat iegādāties ķiploku ekstraktus vai alicīna uztura bagātinātājus bez receptes. Ņemiet vērā, ka ķiploku uztura bagātinātāji var palielināt asiņošanas risku vai mijiedarboties ar dažiem medikamentiem. Apsveriet iespēju konsultēties ar ģimenes ārstu par to, vai šis ir jums piemērots variants.

3. Ingvers

Vairāki ingvera savienojumi nodrošina plašu pretmikrobu darbības spektru, kas aizsargā pret dažādiem mikroorganismiem. Ingvers var arī palīdzēt aizsargāt pret baktērijām, kas izraisa periodonta slimības, E. coli un stafilokoku infekcijas.

Jūs varat iegādāties ingvera ekstraktus, tinktūras, eļļas un iekšķīgi lietojamas kapsulas. Jūs varat uzņemt ingveru arī ar pārtiku un dzērieniem, piemēram, tēju, sulām, konfektēm un sūkājamām tabletēm. Nedodiet ingveru bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem. Pieaugušie nedrīkst lietot vairāk par 4 gramiem (g) ingvera dienā, bet grūtnieces — ne vairāk par 1 g dienā.

4. Ehinācija

Ehinācija ir daudzgadīgs ziedošs lakstaugs, un tās ekstraktiem piemīt antibakteriālas īpašības. To jau izsenis izmanto brūču un infekciju, piemēram, UCI, ārstēšanai. Pētījumi liecina, ka tā var būt efektīva arī pret baktērijām, kas izraisa elpceļu infekcijas.

Ehināciju var iegādāties daudzos veidos, tostarp ziedēs, kuras var lietot pēc vajadzības. Tā ir pieejama arī ekstraktu, tinktūru, tablešu un kapsulu veidā. Parasti deva ir trīs reizes dienā, un lietošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 10 dienas.

5. Mirre

Mirrē (zināmas arī kā Commiphora molmol) esošie antibiotiskie savienojumi var apkarot infekcijas, ko izraisa:

• S. aureus;
• E. coli;
• Candida albicans (piena sēnīte).

Mirres izmanto mutes skalojamo līdzekļu sastāvā, lai novērstu gingivītu, un cita starpā tās var palīdzēt apkarot baktērijas, kas izraisa Laima slimību.

Pētījumi ir arī pierādījuši to spēju veicināt brūču dzīšanu. Atšķirībā no vairuma antibiotiku, mirres spēj iznīcināt arī ne-augošas (miera stāvoklī esošas) baktērijas. Šķiet, ka tās neizraisa arī antibiotiku rezistenci. Ir nepieciešami papildu pētījumi, un nav skaidru vadlīniju par devām un lietošanu.

6. Timiāns

Timiāns var piedāvāt aizsardzību pret tādām baktērijām kā:

• E. coli;
• Listeria monocytogenes;
• Pseudomonas putida;
• S. aureus;
• Meticilīnrezistentais S. aureus (MRSA).

Timiānam varētu būt terapeitisks pielietojums, taču ir nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu labāko praksi. Daži pētījumi liecina, ka tas var sniegt labumu, ja to lieto kopā ar antibiotikām, iespējams, ļaujot samazināt zāļu devu vai mazinot antibiotiku rezistences risku.

Pagaidām nav izstrādātas vadlīnijas par timiāna vai timiāna uztura bagātinātāju devām kā antibiotiku līdzeklim.

7. Kanādas zeltsakne (Goldenseal)

Kanādas zeltsaknē esošajiem bioaktīvajiem savienojumiem piemīt antibakteriālas īpašības. Daži cilvēki lieto Kanādas zeltsakni gremošanas traucējumu un ādas slimību ārstēšanai. Pētījumi liecina, ka Kanādas zeltsakne var palīdzēt ārstēt UCI, neļaujot baktērijām pieķerties urīnpūšļa sieniņām.

Pētījumi par Kanādas zeltsaknes ieguvumiem un riskiem cilvēka veselībai ir ierobežoti. Tā ir pieejama kā uztura bagātinātājs, taču zinātniski pierādījumi neapstiprina tās izmantošanu jebkādiem ar veselību saistītiem mērķiem.

8. Oregano (Raudene)

Pētījumi liecina, ka oregano eļļai piemīt antibiotiska iedarbība, ko, visticamāk, nodrošina savienojums, ko sauc par karvakrolu. Viens pētījums norāda, ka oregano eļļa var būt efektīva pret Streptococcus mutans — baktēriju veidu, kas izraisa zobu kariesu.

Oregano eļļa ir pieejama kā uztura bagātinātājs vai ēteriskā eļļa. Trūkst zinātnisku pierādījumu par konkrētiem oregano veidiem vai par to, kā izmantot oregano antibiotiskās īpašības.

9. Krustnagliņas

Krustnagliņu ēteriskajā eļļā esošais savienojums eigenols darbojas kā antibakteriāls līdzeklis. Pētījumi liecina, ka eigenols ir efektīvs pret S. aureus un E. coli.

Iespējams, ka nākotnē krustnagliņas varētu izmantot kā antibiotiku aizstājējus, taču ir nepieciešami pamatīgāki pētījumi ar cilvēkiem. Pašlaik nav pietiekami daudz informācijas par to, kā lietot krustnagliņas antibakteriāliem nolūkiem.

10. Kurkuma

2023. gada pētījumā par kurkumu un tās antibiotiskajām īpašībām tika atklāts potenciāls ieguvums, nomācot tādu baktēriju augšanu kā S. aureus un E. coli. Šķiet, ka tā neietekmēja Pseudomonas aeruginosa (izplatīta infekcija veselības aprūpes iestādēs).

Citi pētījumi ir apstiprinājuši pretmikrobu īpašības, un pētnieki koncentrējas uz to, kā kurkumu var integrēt brūču dzīšanā, pārtikas nekaitīgumā un citos pielietojumos. Ir nepieciešami papildu pētījumi, lai labāk izprastu šos ieguvumus.

11. Tējas koka eļļa

Tējas koka eļļa ir pētīta, lai noskaidrotu tās potenciālos ieguvumus mutes dobuma veselībā, acu aprūpē un citos medicīniskos pielietojumos, tostarp infekciju ārstēšanā. Vairāki pētījumi ir atklājuši, ka tējas koka eļļa ir daudzsološa kā pretmikrobu, kā arī pretsēnīšu un pretvīrusu līdzeklis.

Tomēr ir veikts maz klīnisko pētījumu ar cilvēkiem, un ir nepieciešami papildu pētījumi, lai apstiprinātu tējas koka eļļas sniegtos ieguvumus.

Kad lietot ārsta izrakstītas antibiotikas

Dabiskās antibiotikas neaizstāj recepšu antibiotikas. Jums parasti ir nepieciešama recepte antibiotikām, lai ārstētu nopietnus stāvokļus, piemēram, pneimoniju vai sepsi. Veselības aprūpes speciālists var izrakstīt antibiotikas bakteriālu infekciju gadījumā, īpaši, ja:

• Jums ir nopietns veselības stāvoklis, piemēram, pneimonija vai sepse, kam nepieciešama ārstēšana.
• Jums ir augstāks komplikāciju risks blakusslimības, piemēram, diabēta, dēļ.
• Jūsu imūnā funkcija ir vājāka vēža ārstēšanas, piemēram, ķīmijterapijas, dēļ.
• Jūsu infekcija ir nesenas operācijas komplikācija.

Recepšu antibiotikas ne vienmēr ir nepieciešamas, un to pārmērīga lietošana var izraisīt antibiotiku rezistenci (kad baktērijas vairs nereaģē uz antibiotikām). Nelielus ādas savainojumus varat ārstēt ar bezrecepšu lokāli lietojamām antibiotikām, piemēram, Neosporin (neomicīns, polimiksīns un bacitracīns).

Ir pētītas fermentētu pārtikas produktu antibiotiskās īpašības un probiotiskie ieguvumi, taču tie ir saistīti arī ar antibiotiku rezistenci. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu par piemērotu ārstēšanu un lietojiet visas antibiotikas tieši tā, kā norādīts.

Dabisko antibiotiku riski

Arī dabiski produkti var būt kaitīgi, īpaši, ja tos lieto lielās devās, pārāk ilgi vai cilvēki ar noteiktiem veselības traucējumiem. Tie var izraisīt blakusparādības un mijiedarboties ar citiem uztura bagātinātājiem vai medikamentiem. Rūpīgi izlasiet etiķetes un apspriediet uztura bagātinātāju lietošanu ar veselības aprūpes speciālistu.

Galvenie secinājumi

• Noteikti augi un pārtikas produkti satur elementus ar pretmikrobu un antibakteriālām īpašībām, un tiem var būt dabisks antibiotisks efekts.
• Dabiskās antibiotikas var būt noderīgas nelielu bakteriālu infekciju gadījumā, taču tās neaizstāj recepšu medikamentus. Ja Jums ir bakteriāla infekcija, vērsieties pie veselības aprūpes speciālista, lai saņemtu diagnozi un ārstēšanu.
• Pētījumi liecina par ieguvumiem no tādiem produktiem kā Manuka medus, mirres vai timiāna eļļa, taču ir nepieciešami papildu pētījumi, lai labāk izprastu un apstiprinātu šos ieguvumus.