Taro kārtis

Kad pirmo reizi caur Zaļo koridori biju Latvijas onkoloģijas centrā, vakarā man bija pieraksts pie manikīra. Sapratu, ka man ir jāņem gellaka nost, jo visdrīzāk drīz būs operācija. Manikīre mani ieraudzīja, uzreiz saprata, ka kaut kas ir noticis. Kamēr ņēma nost gellaku, stāstīju visu šausmīgo stāstu par atklāto krūts vēzi.

Ar manikīri esam pazīstamas turpat 10 gadus. Kad atnācu dzīvot uz Saulkrastiem, sāku iet pie viņas uz manikīru. Abas esam viena vecuma. Kad Martiņai bija 1 gadiņš, nolēmu stāties universitātē Tiesību zinātnes fakultātē. Viņa paralēli manikīres darbam studēja Astroloģijas skolā. Piedāvāja man izlikt kārtis, tās rādīja, ka, ja aiziešu studēt, daudzas durvis man būs atvērtas.

Šī bija otrā reize kad viņa piedāvāja izlikt kārtis. Es daudz ko neatceros no viņas teiktā, jo nebiju vēl emocionāli atgājusi no onkoloģijas centra vizītes un jau skaidro diagnozi. Viņa teica, ka kārtis rāda, ka sekos medicīniskas manipulācijas, man būs liels atbalsts no ģimenes, es slēpšu savu slimību no apkārtējiem, došos ceļojumā, man būs atvaļinājums pēc 4 mēnešiem. Bija kārts, kura norāda kas cilvēkam šajā dzīves posmā nepieciešams un man tā bija “izturības kārts”. Atceros, ka viņa izlika papildus vēl kārtis, tulkoja tās, un uz pirmspēdējās kārts attēloti bija vairāki eņģeļi ar šampanieša glāzēm, tas nozīmējot uzvaru, ka es uzvarēšu un to svinēšu. Bet aiz šīs uzvaras kārts bija vēl viena, bet to viņa man netulkoja un neko par to nepieminēja, tur attēlota bija melna, salīkusi večiņa, ar spieķīti rokās. Tad viņa man teica vilkt kārtis no kavas, es vilku, dažreiz viņa stāstīja to nozīmi, bet dažas kārtis netulkoja, teica, lai velku vēl.

Uz šo brīdi kad rakstu šo ierakstu, ir pagājuši 5 mēneši kopš šo kāršu izlikšanas. Atbalsts no ģimenes tiešām ir milzīgs. Esmu patstāvīgā ārstu uzraudzībā. Tad, kad viņa man teica, ka slēpšu slimību, es domāju — kāpēc?, es par to runāšu, varbūt kādam kas noderēs utt. Bet kad es uzzināju, ka man ir 4 stadija, es sāku izvairīties no cilvēkiem, es klusēju un patiešām slēpju savu slimību un visvairāk — stadiju. Par ceļojumu, kad viņa minēja, es vispār domāju, ka tas ir nereāli, jo es ļoti to gribēju, bet man nebija ar ko ceļot, vienai ar Martiņu es nejutos droši. Šobrīd ir tā, ka mamma ar Aigaru (patēvu) grib rudenī lidot uz patiesībā jebkurieni, un ceļojums kurš man likās nereāls, šobrīd tiek plānots. Par atvaļinājumu pēc 4 mēnešiem. Atvaļinājums man nebija plānots. Kārtis man izlika novembrī, 2025. gada martā Martiņai bija solo konkurss no mūzikas skolas, izlēmu, ka jāpaņem nedēļa atvaļinājums, tērps, kurpes jānopērk utt., tad atcerējos, ka nākamā nedēļa skolā brīva, paņēmu vēl otru nedēļu klāt. Te nu arī neplānoti sanāca atvaļinājums pēc 4 mēnešiem.

Neko jau sliktu kārtis nepateica. Tikai no prāta neiziet tā večiņa, kuru man neiztulkoja. Meklēju Google šo kārti, lai atrastu apzīmējumu, bet neatradu. Es saprotu, ka ar 4 stadiju vecumdienas sagaidīt man nav cerību. Es visu saprotu. Cik netaisnīgi tas šķiet. Cik netaisnīgi tas ir attiecībā pret maniem bērniem, kuras es tik ļoti mīlu. Man nevajag vecumdienas sevis dēļ, man tās vajag, lai es būtu līdzās savām meitām.