Diagnoze

Es nezinu kā citi onkoloģijas pacienti, bet man bija sajūta, ka noteiktā stadija ir kā laimes rata griešana. Tad Tu uzzini, Tev paveicies vai tomēr nē..

Es biju izgājusi visas noteiktās pārbaudes, datortomogrāfiju, skeleta scintigrāfiju. Gaidīju izmeklējumu rezultātus un katru dienu gāju Datamed sistēmā lai redzētu, vai nav jau rezultāti. Ieraudzīju datortomogrāfijas rezultātus, atvēru tos, lasu, ka iekšējie orgāni ir veseli (paldies Dievam) un beigās.. plašs metastāžu izplatījums kaulos.. Man bija tāds šoks.. tas pat nav īstais vārds.. es turpat uz dīvāna aiz šoka aizmigu.. pamostos, Martiņa man blakus telefoniņā sēž.. dators man klēpī.. Kaut kāds izdzīvošanas un pašsaglabāšanās instinkts manī nostrādāja, es atvēru Youtube un ierakstīju “krūts vēzis, metastāzes kaulos”, sāku klausīties visu pēc kārtas. Sapratu, ka slimību varēs kontrolēt.

Es sapratu, ka man ir 4 stadija..

Devos uz onkoloģijas centru, man līdzi pieteicās paziņa Marija, tā pati, kura braucot no kora klases koncerta ierunājās par to, ka viņai bija atklāts krūts vēzis 1 stadijā. Apsēdāmies koridorī un gaidīju kad mani aicinās uz ārsta kabinetu, lai paziņotu ko izlēmis konsīlijs. Bija daudz cilvēku. Pamanīju, ka iznāk medmāsa un dala kaut kādas lapas. Domāju, pieiešu tuvāk, kas tās par lapām.. Izrādās, konsīlija lēmumi.. tik vienkārši.. katrs koridorī ierauga savu stadiju.. Nenotiek kā filmā, kur ieej pie ārsta kabinetā, tev uzmanīgi paziņo diagnozi, visu izskaidro.. ko var lietas labā darīt, ko nevar.. Nē, katrs saņem savu lapu un redz to ko redz, vai laimējies laimes ratā vai nē..

Pēc tam pienāk rinda iet iekšā kabinetā. Ārsts saka: Nu jūs redzējāt lapā. Es saku — jā. Viņš — es vairs neesmu jūsu ārsts, tālāk runājiet ar savu ķīmijterapeitu. Lapā ierakstīts onkologa vārds, uzvārds, kad un cikos man jābūt. Tieši tik primitīvi es uzzināju (pareizāk sakot es jau zināju), ka man ir vēzis 4 stadijā. Paldies Dievam, es jau zināju.. ja es to ieraudzītu koridorī.. es nezinu kā es to uztvertu.. vēl tik daudz cilvēku apkārt..

Es esmu domājusi, ka onkoloģijas centram vajadzētu padomāt par rezerves izeju, vai nomaļu vietu, kur palikt tiem cilvēkiem, kuri saņem sliktas ziņas.. Jo papildus sliktajām ziņām galvā griežas, kā man tagad iziet starp tiem daudzajiem cilvēkiem..

Marija mani mierina, neuztraucies, nav agresīvs audzējs.. ar 4 stadijām vēl ilgi dzīvo.. medicīna gājusi uz priekšu, gan jau pēc 5 vai 10 gadiem vēl ies uz priekšu..

Tā sajūta, ka kaulējies ar “kaulaino” par gadiem.. Man prāts nespēj aptvert to, ka man ir atlikuši skaitāmi gadi.. 2.. 3.. varbūt 5.. varbūt 10.